Svarīgākā atziņa ekspresionisma virzienā ir Anrī Bergsosona “Svarīgākais bija dzīvais laiks,jo tikai tajā cilvēks izprot pats sevi.”
Lielā mērā pateicoties viņam, laiks un telpa joprojām palika nošķirti, taču laika jēdzienam tika piešķirta pavisam jauna, vitāla vieta domā par laiku-telpu un tā dzīvi-veidojošajiem faktoriem. Bergsona izpratnē intelekts ir nepieciešams, lai cilvēks spētu tikt galā ar materiālajām jeb telpiskajām lietām, savukārt intuīcija ļauj nonākt līdz dzīves patiesībai.
Arī Frīdrihs Nīče meklēja jaunus eksistences pamatus-piepildītu,jēgpilnu,indivīda brīvas izvēles virzītu dzīvi.
Nozīmīgākie ekspresionisma autori ir Georgs Kaizers, Ernsts Tollers, Gotfrīds Benns, Gerorgs Trākls, Francis Verfels, Valters Hāzenklēvers, Reinhards Zorge, Karls Šternheims.
Latviešu literatūrā ekspresionisma iezīmes parādās Pētera Ērmaņa,Andreja Kurcija, Linarda Laicena un Jāņa Sudrabkalna darbos.
Spilgtākās ekspresionisma dzejas grāmatas ir 1920.g. iznākušās Jāņa Sudrabkalna ”Spārnotā Amrāda” un Pētera Ērmaņa ”Es sludinu”.
…
