Par Nīderlandi līdz pat septiņpadsmitajam gadsimtam tika dēvēti apgabali, kas atradās Reinas, Māsas un Šeldas upju lejtecē. Nīderlandes ziemeļu daļā visvairāk attīstītais apgabals bija Holande, ko apdzīvoja holandieši, bet dienvidu daļā - Flandrija un Brabante, kuru iedzīvotāji pārsvarā bija flāmi. Arhitektūras un mākslas uzplaukumu Nīderlandē sevišķi ietekmēja lielo pilsētu attīstība. Flandrijā un Brabantē tās bija Brige, Gente, Ipra, Turnē, Lēvena, Antverpene un Brisele, bet Holandes daļā - Leidene, Hārlema, Dordrehta un Amsterdama. Septiņpadsmitajā gadsimtā Nīderlande cīņās par neatkarību sadalījās, tā kļūstot par Flandriju un Holandi.
…
