Arlekīns apgalvo, ka šeit visi dzīvo skumjā sapnī un neprot mīlēt, viņš grib doties pasaulē caur zelta logu. Šajā mirklī Arlekīns lec caur logu, kas, kā izrādās, ir uzzīmēts, un iekrīt tukšumā. Caur saplēsto logu redzamas gaišas debesis un Nāve- baltās drānās un izkapti plecā. Tas izbiedē ballētājus, visi mūk, mīlnieces slēpjas mīlnieku apmetņos.
Uzrodas Pjero un izstieptām rokām dodas pretī Nāvei. Viņam tuvojoties Nāves tēls mainās, un Pjero priekšā mierīgu seju stāv skaista meitene- Kolumbīna. Tiklīdz Pjero grib pieskarties mīļotās rokai, starp viņiem uzrodas Autora galva. Autors skatītājiem paskaidro, ka viņš atguvis savas tiesības, jo šie divi mīlošie atraduši ceļu vienam pie otra, kā arī veidu, lai savienotos uz mūžu. Tomēr, kad Autors grib savienot abu rokas, negaidot mainās dekorācijas, un Pjero viens guļ uz tukšas skatuves baltā apmetnī ar sarkanām pogām. Redzot situāciju, Autors aizbēg no skatuves. Pjero žēli pieceļas un sapņaini sāk spēlēt stabulē dziesmu par likteni, smago dzīvi un savu līgavu- Kolumbīni.
…
