Krājums iznāca 1976. gadā, mākslinieks – Jānis Svenčs– 33000 eksemplāri.
Dzejoļi sarakstīti galvenokārt 1974. un 1975. gadā. Viens – sabiedriski asais dzejolis „Atmiņu svētki” – sarakstīts 1971. gadā, taču publicēts tikai 1976. gadā – šajā krājumā.
Visā grāmatā jūtama O. Vācieša dzejnieka sirds siltumu, gluži vai fiziski uztveram tēlainajās vārsmās pulsējošo mīlestibu, kas it kā noglāsta visu labo un skaisto pasaulē. Spēcīgā emocionalitāte, jūtu patiesīgums, kas dzeļ līdz sāpēm vai liek smieties un gavilēt, ir dzejniekam O. Vacietim būtiska, neatņemama īpašība.
Krājuma atspoguļojas autora egoisms. Tas parādās dzejolī „DABAS KRONIS”:
„Dabas kronis es esmu, un tāpēc
ņemiet mani un lieciet uz galvas.
Es pats iešu un ņemšu, ko gribu,
Kaut arī nezinu, ko ar to iesākt.”
Vēl krājumā atspoguļojas mīlestība pret Gauju un dabu, kas viņam bija bērnībā (dzejolī „AKVARELIS”). Krājumā parādās tas, ka viņš ir ietekmējies no A. Čaka un raksta par pilsētu, kas arī viņu iedvesmo un raksturo. Viņš raksta par Rīgu dzejolī „PIERĪGA”.…
