• Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.gs. Vācu ekspansija Baltijā 12.gs. beigās - 13.gadsimtā

     

    Summaries, Notes6 History, Culture

Author:
Evaluation:
Published: 21.04.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.g', 1.
  • Summaries, Notes 'Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.g', 2.
  • Summaries, Notes 'Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.g', 3.
  • Summaries, Notes 'Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.g', 4.
  • Summaries, Notes 'Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.g', 5.
  • Summaries, Notes 'Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.g', 6.
  • Summaries, Notes 'Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.-12.g', 7.
Extract

kopš vikingu laika rakstīto avotu autori baltu etnosā sāk izdalīt atsevišķas tauta, pirms tam –2gs. minēti tikai galindi un sudīni(jātvingi).9.-10.gs. Eiropas ģeogrāfiskajos aprakstos parādās prūšu, kuršu, zemgālu, lietuvju vārds. Turklāt dienvidu un rietumu apgabalos dzīvojošās baltu tautas vēstures avotos minētas vispirms. Prūši(brusi) atzīmēti 969.gadā kā Polijas valsts kaimiņi kādā arābu ceļotāju aprakstā. Prūšiem radniecīgie jātvigi 10gs pieminēti sakarā ar viņu cīņām pret krievu un poļu kņaziem, kas jātvingu zemi pakāpeniski iekaroja. Šai laikā austrumslāvi – kriviči, vjatiči, radimiči un dregoviči irr jau pilnībā pakļāvuši tās baltu zemes, kas atradās uz austrumiem no pašreizējās Lietuvas un Latvijas teritorijas. Runājot par etniskajiem procesiem Latvijas teritorijā, atzīmējama baltu cilšu pārgrupēšanās ar tendenci apgūtās zemes paplāšināt ziemeļu virzienā, kur dzīvoja Baltijas somi(lībieši, igauņi).
Kapu veidi. No viesiem Latvijas novadiem Kurzemē vērojama vislielākā dažādība apbedījumu ziņā, jo konstatējami līdzenie skeletkapi un ugunskapi, uzkalniņi ar individuālajiem skeletkapiem un ugunskapiem, kā arī apbedījumi akmeņu krāvumu kapos.Kuršiem- vēl 9.-10.gs raksturīgi līdzenie skeletkapi, kur mirušie guldīti 1.-1,3m dziļās ZA-DR un ZR-DA virzienā orientētās bedrēs. …

Author's comment
Atlants