Jā, jūtās ir tik vienīgā dzīve, kura mūs augstāk pār ikdienišķo paceļ- viņām pasaulē visdziļākās saknes.
Mēs valdām tik tur viens pār otru, kur mīlestība mūs saista.
Ko mīlestība grib, to zin tik viņa viena.
Mīlestība ir priecādamies sāpes, saldas sāpes, bet es viņas cienu un turu augsti, sevišķi tāpēc, ka viņas uzticīgas līdz kapa malai.
Pievilties var tik tur, kur jācenšas...
Sapņi un sevī nogrimšana padara cilvēku ar laiku vienaldzīgu pret visu, šo sapņu saldums pāriet rūgtumā.
Meklē draugus! Ja viņus neatrodi dzīvē gluži tik ideālus kā dzejā, tad tomēr pasaulē ir draugi, kuru sirdis ir pērles. Zvejo šīs pērles!
Sievieti drīkst tik īsts un pilnīgs vīrietis mīlēt.
…
