Viņš bija spilgtākais ainavas žanra pārstāvis Latvijas mākslā.
Jūlijs Feders 1857. gadā pabeidza privāto ģimnāziju, un iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur mācījies pie S. Vorobjova, kā arī vēlāk Diseldorfas Mākslas akadēmijā. 70-to gadu sākumā viņš aktīvi izkopa savu meistarību; šajā laikā viņa darbos dominēja romantisma ietekmes, dramatisks dabas tēlojums - "Pēc vētras", ziemeļnieciski skati, lai arī vēlāk reālisma ietekmē viņa ainavas kļuva krāsās gaišākas un motīvos ikdienišķākas. Feders daudz gleznoja dabā. Viņa gleznojuma manierē ieraugāma arī akadēmijā pastāvošo kanonu ietekme, īpaši sākuma periodā. 1860. un 1861. gadā ieguvis sudraba medaļas. Pēcāk viņš devās uz Ukrainu, kur 10 gadus nostrādāja par zīmēšanas skolotāju. Dzīvojot Ukrainā, daudz gleznoja turienes ainavu. Īpaši iemīļots motīvs – ainava ar krīta kalniem. Parādās arī daži romantiski motīvi. Šajā gadu desmitā viņš guva atzīstamus panākumus Ukrainas saulaino ainavu plenēra gleznojumos.…
