Id ir personības sākums, kurš sakņojas indivīda bioloģijā. Primāri tas sastāv no neapzinātiem seksuālā un agresijas instinktiem. Dažādās situācijās šie instinkti var iedarboties arī kopā, lai piedotu enerģiju cilvēka uzvedībai. Piemēram, cilvēks kaut ko teica saviem radiniekiem un viņus apvainoja. Viņš nevar saprast, kāpēc viņš to ir izdarījis, viņu piespiež bezapziņas mudinājums. To sauc arī par priekšapziņu. Priekšapzina – tieksme kopumam, kas dažkārt nosaka mūsu rīcību. Tas tiecas (kā dzīvniekiem un maziem bērniem) iespējami ātrāk apmierināt organiskās un fizioloģiskās vajadzības, kas ir tīri egoistiskas. Šīs vajadzības sauc par tieksmēm.
Freids pielīdzināja Id "burbuļojošam katlam", kurā ievietotas mūsu valdonīgās primitīvās vēlmes un impulsi. Šie impulsi cenšas izlauzties ārējā realitātē. Tādējādi Id tika saprasts kā amorāls, jo nav saistīts ar sabiedrības kārtību un nosacījumiem (normām). Tas darbojas saskaņā ar baudas principu, un šo impulsu mērķis ir vienmēr bez kavēšanās panākt pilnīgu realizēšanos un apmierinājuma iegūšanu.
