Mūsdienu pedagoģija risina vissvarīgāko problēmu – skolēna radošā potenciāla radošo attīstību, balstoties uz mācību procesa orientāciju uz personību. Īpaši tiek izcelta motivācijas pilnveidošana, kas nosaka mācību darbības īpatnības un raksturu [1].
Motīvi izsaka personības vajadzības, intereses un tieksmes.
Motīviem ir divējādas funkcijas:
1)tie rosina un virza uz darbību;
2)veido darbības jēgu (A. Ļeontjevs).
Motīvs ir darbības iekšējais dzinējspēks, subjektīvs komponents, kas katram ir individuāls, atšķirīgs. Motīvs, kas darbojas konkrētam cilvēkam, ir pamats viņa rakstura īpašību tapšanā. Tas nozīmē, ka audzināšanas darbībā, veidojot tādu motivāciju, kurā adekvāti atspoguļojas saskaņotas sabiedriskās un personiskās vajadzības, veidas harmonija starp personīgo interešu un sabiedriskā pienākuma motīvu grupām [5].
Mācīšanās motīvs raksturo skolēna virzību uz mācību darbības dažādiem aspektiem. Jaunieša izziņas darbību mācībās veicina dažādi motīvi:
1)izziņas motīvi;
2)plaši sociālie motīvi;
3)pašapliecināšanās motīvi u.c [3].…
