-
Reklāmas tendences Latvijā
Publiskās attiecības (tālāk tekstā - PR), reklāma, mārketings (tirgzinība), trīs jēdzieni, kuri sīkāk paskaidro un veicina attiecību komunikāciju. Tā ir vēršanās pie konkrētas, iepriekš apzinātas auditorijas ar noteiktu mērķi - pierunāt tērēt naudu, t.i. pirkt preci vai pakalpojumu.
Pircējs un pārdevējs, piedāvājums un pieprasījums, šie ir nešķirami jēdzieni, kuri skar pilnīgi visus cilvēkus. Mums visiem ir vajadzības un vēlmes, kuras ik dienu apmierinām. Par to lielā mērā rūpējas mārketings. Savukārt, mārketinga komunikācija ar sabiedrību nav iedomājama bez reklāmas palīdzības. Reklāma skar pilnīgi visus, bez izņēmumiem. Tādējādi mēs nokļūstam nepārtrauktā savstarpējā komunicēšanā.
„Daudzās valstīs PR adaptēšanās vietējā valodā ir diskutabla tēma tieši negatīvās konotācijas (angļu, franču val. connotation, lat. notare apzīmēt - emocionālā, stilistiskā u.c. nokrāsa) dēļ, jo līdz šim PR vairāk asociējies ar „neglītiem paņēmieniem cilvēku pievilināšanai un mānīšanai, lai sasniegtu noteiktu mērķi viedokļa izpausmē”(Larsson, 2002). Reklāmas un PR „spiediens” uz medijiem (plašsaziņas līdzekļi) nepārtraukti palielinās, jo pieaug komerciālo mediju skaits un izteiktāka kļūst ietekme uz publicistisko areālu. Šī procesa rezultātā mediju vide aizvien vairak un intensīvāk tiek pārsātināta ar komerciālo reklāmas un PR informāciju.”[5., 46. lpp.]
Mūsdienās nav grūti pamanīt, cik piesātināta ar reklāmām ir, piemēram, televīzijā. Ja agrāk skatoties filmu reklāmu nebija tik daudz, tad tagad reklāmas aizņem gandrīz uz pusi tik pat daudz laika, kā pašas filmas noskatīšanās. Tas cilvēkos izraisa vienīgi negatīvas emocijas. Parasti šādās situācijās televīzijas programma tiek pārslēgta, vai uz reklāmas laiku vispār izslēgta.
„Jau tagad reklāmas un publisko attiecību dzimtenē ASV „auditorijas ticība reklāmai ir vēl zemāka nekā paļaušanās uz lietotu automašīnu pārdevēju solījumiem” (Gronstedt, 1995). TV reklāmas ietekme vājinās (Vivian, 1995), veikalos patērētāji var iegādāties īpašas ierīces PVR (videomagnetafons ar datoru), kas no jūsu izvēlētās televīzijas pārraides izdzēš reklāmas sludinājumus.” [46., 47.lpp. Masmediji]…
Katru dienu cilvēki sastopas ar dažādiem piedāvājumiem un izvēlēm. Šajos krīzes apstākļos cilvēki pastiprināti pievērš uzmanību izdarot izvēli par labu kādai precei, pakalpojumam vai iestādei. Lai kāda būtu izvēle, ir cilvēki, kuri strādā pie tā, lai vērstu mūsu interesi un lēmumus par labu piedāvātajam, kā arī lai sīkāk izpētītu, kā panākt sev vēlamo. Galvenais ceļš uz veiksmīgu sadarbību publiskajās attiecībās ir reklāma. Pētnieciskā darba tēma ir „Reklāmas tendences Latvijā”, jo šī tēma ir laikmetīga, kā arī ļoti svarīga šī brīža krīzes apstākļos. Tēma autoram ir svarīga, jo padziļinātākas zināšanas par reklāmu varētu palīdzēt kādā no nākotnes profesijām, kā arī tēma ir saistoša priekš jeb kura lasītāja, kuru interesē izzināt reklāmu vairāk, nevis aprobežoties ar virspusējām zināšanām. Konkrētajos krīzes apstākļos katrai firmai vai iestādei, kas piedāvā kādus pakalpojumus, kā arī politiskajām partijām ir jāizmanto reklāmas pakalpojumi, lai sekmētu veiksmīgu darbību un šajos grūtajos apstākļos gūtu sabiedrības atzinību. Tas nozīmē vairāk pievērsties veiksmīgas reklāmas izveidei un sīkākai analīzei tās attīstīšanā.