Pie mūsu skolas ir skaista apkārtne. Man vislabāk patīk ezers. Uz to varu skatīties un skatīties, nekad neapnīk. Kad raugos tam pāri, pretējā krastā redzu pļavu. Mazliet tālāk ir brūngani dzeltens labības lauks, bet aiz tā- māja ar sarkanu jumtu. Pārējo daļu apkārt ezeram aizņem meži. Vairāk izceļas bērzi ar saviem gaišajiem stumbriem un koši zaļo lapotni. To galotnes, arī egļu tumšais zaļums spoguļojas skaidrajā ezera ūdenī.
Teika stāsta, ka sensenos laikos ezera vietā bijušas pļavas un labības lauki.
Reiz parādījies mākonis virs pļavas, kur ganījušās govis. Atskanējis sauciens : Vannīts nāk! Mūciet! Mūciet!
Gans steigā aizdzinis govis. Mākonis nokritis lejā un ērti iekārtojies ieplakā. Tā radies Vannīša ezers.…
