Informātika mūsdienās

Eiropas Padome savā Lisabonas deklarācijā, kas publicēta 2000. gadā, ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – veidojot informācijas sabiedrību, kļūt par visdinamiskāko un konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Šajā dokumentā ir uzsvērts, ka izvirzītā mērķa sasniegšana ir iespējama tikai un vienīgi plaši ieviešot un izmantojot modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) visās jomās, tai skaitā izglītībā, valsts sektora pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un biznesam. Prasme lietot IKT ir viens no informācijas sabiedrības izveidošanas priekšnosacījumiem; jau skolā ir jāapgūst IKT tādā apjomā, lai visi sabiedrības slāņi būtu sagatavoti dzīvei jaunajā informācijas sabiedrībā.
Nacionālā programma “Informātika” jau 1998. gadā ir izvirzījusi līdzīgu mērķi Latvijā – jau skolā panākt vispārēju IKT pratību. Tālāk šīs nostādnes konkretizētas sociāli ekonomiskajā programmā “e-Latvija”, kas akceptēta MK, un koncepcijā e-Komercija, kas akceptēta MK 2001. gada 18. decembra sēdē. Šajos dokumentos atkal viennozīmīgi norādīts uz vispārējas IT pratības sasniegšanas nepieciešamību Latvijā.

Secinājums: Izglītības sistēmai ir jāsagatavo jaunā paaudze dzīvei informācijas sabiedrībā.

I.2.Datorzinību nepieciešamības sabiedriskie aspekti

2001. gada oktobrī/novembrī pēc LR IZM pasūtījuma Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica pētījumu "5. –12. klašu skolnieku attieksme pret informācijas tehnoloģijām un to izmantošanu skolās, esošās pieejas datoriem un internētam noskaidrošana”. Pētījums rāda, ka datori ir pieejami vairāk nekā 90% skolēnu, bet internēts ir pieejams 60% skolēnu. Praktiski visi skolēni (95,6%) ir atzinuši, ka datorzinību stundu skaitu skolā vajag palielināt. Aptuveni puse aptaujāto 5.-12. klašu skolnieku ir norādījuši, ka datorzinības apgūst kopš 7. klases, kad pēc IZM plāna arī ir paredzēts skolās mācīt šo priekšmetu. Tomēr aptuveni piektdaļa skolnieku datorzinības apgūst jau 1.- 4. klasē un ceturtdaļa aptaujāto - 5.– 6. klasē, kas, jādomā, notiek uz fakultatīvo stundu un interešu izglītības rēķina. Kopš 8. klases datorzinību apguvi ir uzsākuši salīdzinoši neliels skaits aptaujāto skolnieku (9.7%), no kuriem aptuveni puse to ir uzsākuši 10.klasē (5.2%), kad pēc plāna informātiku ir paredzēts apgūt pamatkursa līmenī. Trešdaļa (35.2%) no aptaujātajiem uzskata, ka datorzinības jāsāk mācīt jau no 5.klases, vēl trešdaļa (37.2%) uzskata, ka jau no 1.- 4. klasei. Salīdzinoši nedaudz aptaujas dalībnieku uzskata, ka datorzinības būtu jāsāk apgūt vidusskolā, t.i., 10.-12.klasē (0.8%).…