Kā zināms, Rainis bija cilvēks, kam darbs bija viena no svarīgākajām, ja ne pati svarīgākā lieta dzīvē. Bija daudz dažādi darbi, ko Rainis darīja. Daži bija svarīgi, citi- mazāk svarīgi. Bet īpašu vietu viņa dzīvē ieņēma darbs ar sevi pašu. To- sevis veidošanas ideju- viņš ir paudis gan dzejā, gan lugās.
Domājot par mainību Raiņa lugās, pirmais tēls, kas nāk prātā, ir Spīdola no „Uguns un nakts”. Spīdola tiecās uz pilnību un darīja visu, lai to sasniegtu- mēģināja apvienoties ar Lāčplēsi:
„Es, daile, arī esmu spēks;
Tu spēks, es daile, mēs saderam kopā,
Mums mērķis viens ir: pilnība.”.
Viņasprāt, katrs cilvēks bija spējīgs sevi mainīt. Tāpēc viņa nicināja garā vājos, kas nemainījās, jo nebija pietiekami stipri un pašdisciplinēti- piemēram, Kangars. Spīdola lugā pauda ideju, ka katra cilvēka liktenis ir viņa paša rokās. Lai mainītu savu likteni, vispirms pašam jāmainās uz augšu:
„Mainoties uz augšu, tu likteni pārspēsi!”.…
