Author:
Evaluation:
Published: 13.11.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 1.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 2.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 3.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 4.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 5.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 6.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 7.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 8.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 9.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 10.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 11.
  • Research Papers 'Kolektivizācija Daugavpils apkārtnē, Bebrenes pagastā no 1948. līdz 1950.gadam', 12.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Latvijas PSR kolektivizācija    4
  Bebrenes pagasta vēsture    5
  Bebrenes pagasta ģeogrāfiskais izvietojums    6
  Kolektīvo saimniecību dibināšana Bebrenes pagastā    7
  „Vārpa”    7
  „Gaisma”    7
  „Dzirkstele”    8
  Nobeigums    9
  Avotu un literatûras saraksts    10
Extract

Kolhozs „Dzirkstele”
Kolhoza „Dzirkstele” pirmā biedru kopsapulce notika 1948. gada 25. februārī, kurā tika nolemts dibināt lauksaimniecības arteli ar nosaukumu „Dzirkstele” Bebrenes pagasta, Bebrenes ciema padomes teritorijā ar priekšēdētāju Silvestru Urbānu. Kolhoza izveidi apstiprināja 1948. gada 2. aprīlī Ilūkstes aprinķa izpildkomiteja[1, 2].

Nobeigums
Straujā pāreja uz kolhoziem maksāja milzīgus cilvēku un sociālus zaudējumus. Zemniekiem tika atņemta zeme un viņi paši piespiedu kārtā iekļauti kolhoza biedru sastāvā. Tie kuri nevēlējās to darīt tika stingri sodīti vai deportēti.
Kolhozos apvienojās visdažādāko materiālo stāvokļu zemnieki, gan tie, kuru saimniecības tika novērtetas uz vairākiem desmitiem tūkstošu rubļu, gan tādi, kuriem bija tikai daži desmiti rubļu. Bez tam bieži vien par kolhoza priekšēdētajiem tika iecelti zemnieki, kuriem nekā nebija, un lielākoties tāda materiālā situācija bija viņu pašu neizdarības dēļ. Turīgajiem vai vidējas turības zemniekiem, tā tā bija morāla sagrāve, redzot, ka kaimiņš, kuram pirms kolektivizācijas nekā nebija, kļuvis par kolhoza priekšsēdētāju, kad tajā pašā laikā zemnieki, kuri visu dzīvi strādājuši savās saimniecībās nokļuvuši viņa pakļautībā.
Uzdoto darba mērķi izdevās izpildīt tikai daļēji. Par tā iemeslu kalpo tas, ka arhīva materiālu bāze ir nepilnīga. Meklējot informāciju autors saskārās ar sekojošām problēmām: aprakstos minētās lietas arhīvos neatradās jo bija nozaudētas; kolektivizācijas norise atrastajās lietās bija izklāstīta pavirši un bieži grūti salasāmā rokrakstā vai nesalasāma vispār.

Author's comment
Atlants