Latviešu literatūrā impresionisms nav bieži sastopams, un, lasot Blaumaņa “Sapni”, rodas nožēla, ka tā. Šajā īsajā darbā autors apraksta mīlu, kas tiek atzīta vien pēc meitenes laulībām, kuras tika veiktas loģisku apsvērumu dēļ. Jaunais puisis atzīstas meitenei savās jūtās, tomēr abi apjauš, ka doma par kopīgu nākotni un mīlestības piepildījumu ir vien sapnis: “"Kad tu zinātu," viņš tikko dzirdami murmināja, "kad tu zinātu... cik loti... cik ātri... tā uz reizi... cik loti... loti..." Un jauneklis palieca skaisto galvu uz priekšu, un viņu mati gandrīz sadūrās kopā.” Darba varoņiem nav doti vārdi, kas aizliegtās mīlas aspektu padara vēl izteiksmīgāku. …
