Par gribu sauc psihisku norišu kopumu, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības. Cilvēka kustības un darbības var iedalīt divās grupās: netīšās darbības – darbības, kustības noris bez apzinātas gribas, piemēram, acu samiegšana spilgtā gaismā; tīšās darbības – darbības, kustības, kas noris apzināt, tās ir divu veidu (vienkāršās un sarežģītās).
Gribai piemīt divas funkcijas: rosinošā, piemēram, ja cilvēkam ir motīvs kaut ko darīt, tad tas tieksies pēc sava mērķa un bremzējošā, piemēram, ja cilvēkam ir motīvs kaut ko darīt, tad ar gribas piepūli pārtrauc citas darbības, lai sasniegtu mērķi.
Gribas struktūra sastāv no četrām apakšstruktūrām: mērķa apzināšanās un tā izvirzīšana, motīvu cīņa, lēmumu pieņemšana, lēmuma plānošana un realizēšana.…
