Darbā tiek aplūkota atmiņas definīcija, atmiņas procesi un atmiņas veidi. Tēma ir ļoti plaša, tādēļ sniegts ieskats tikai galvenajos raksturlielumos un īpašībās. Atmiņa ir kognitīvo spēju un augstāku garīgo funkciju kompleksa apzīmējums un atmiņa dažādās formās un veidos ir raksturīga visiem augstākajiem dzīvniekiem. Visi dzīvnieki mantojuši spēju atcerēties un mācīties no kopīga senča, kurš dzīvoja apmēram pirms 600 miljoniem gadu. Visattīstītākais atmiņas līmenis ir raksturīgs cilvēkiem. Atmiņa attiecas uz pamata izziņas procesiem, piemēram, sajūtu, uztveri un domāšanu, kas ir piesaistījuši lielu pētnieku uzmanību.
Atmiņa ir raksturīga dzīvniekiem, kuriem ir pietiekami attīstīta centrālā nervu sistēma. Atmiņas apjoms, informācijas uzglabāšanas ilgums un uzticamība, kā arī spēja uztvert sarežģītus vides signālus un attīstīt adekvātas reakcijas ir proporcionāla šajos procesos iesaistīto nervu šūnu skaitam.…
