Nojaušot Otrā pasaules kara tuvošanos, Baltijas valstis centās nodrošināt sev neitrādu valstu statusu, taču tas neizdevās. Pēc bāzu līguma un padomju karaspēja ievešanas Baltijas valstīs, tās tomēr apsvēra iespēju uzsākt cīņu pret PSRS, piemēram, Latvijas armijas 1939. g. rudenī izstrādātajā 5. mobilizācijas plānā bija paredzēta cīņa pret padomju garnizoniem. Taču šādi plāni nebija saskaņoti starp Baltijas valstīm. To vadītāji centās nedot nekādu ieganstu Maskavas neapmierinātībai.Tomēr Latvijas un Igaunijas militārā savienība un Baltijas Andante arī kļuva par ieganstu Padomju Savienības agresijas uzsākšanai pret Baltijas valstīm.
Cilvēkus un valstis visciešāk vieno kopīgi draudi to pastāvēšanai. Šis un vēl arī teritoriālais izvietojums bija par pamatu labajām, konsultatīvajām Baltijas valstu attiecībām, kuru sadarbībai gan nebija lielas nozīmes valstu neatkarības nosargāšanā, tomēr savstarpējais atbalsts un sadarbība Brīvības cīņu laikā, un neatkarības nosargāšanas centienu laikā, izveidoja teicamas attieciecības triju Baltijas valstu starpā.
…
