Secinājumi
•Lielāka ūdens daļiņu izkliede vērojama modeļos ar sarežģītiem idroģeoloģiskajiem apstākļiem (C un D), jo dažādāki
slāņi un to ieguluma dziļums un apveids nekā A un B variantos. Pazemes ūdeņu plūsma ir straujāka sarežģītos apstākļos,
jo grants slāņi kalpo par ātras filtrācijas zonām, savienojot dažādas horizontal daļas. Tāpat ātrāk norisinās filtrācija pa
slāni, cauri visai ūdensgūtnei. D variantā infiltrācija norisinājās ievērojami ātrāk, pateicoties izveidotajam grants
ielejveida iegrauzumam. Infiltrācijas dziļums nevienā variantā nepārsniedz 30 metrus no zemes virsmas. Ielejveida
iegrauzumi sadala pazemes ūdeņu plūsmu, koncentrējot galveno plūsmu ārpus vājāk filtrējošo nogulumu apgabaliem.
•Izveidotie konceptuālie modeļi ar TopoDrive datorprogrammu palīdz ieraudzīt galvenos pazemes ūdeņu plūsmu
ietekmējošos faktorus - ūdens horizonta ģeometrija, gruntsūdens līmeņa virsma, hidrauliskais gradients un filtrācijas
īpašību sadalījums. Neskatoties uz programmas ierobežojumiem (tikai 5 filtrācijas īpašību varianti), ir iespējams
atspoguļot pietiekami sarežģītus hidroģeoloģiskos apstākļus.
•Pētījumā paveiktais parāda arī ierobežojumus izvēlētās programmatūras pielietojumā – lielā modeļa apgabalā būtisku ietekmi rada sīkākās neviendabības pazemes ūdeņu līmeņa virsmā, iesniedzoties visā modelējamajā apgabalā, kas nav novērots dabā. Sarežģītos hidroģeoloģiskos apstākļos, kādi pastāv ūdensgūtnē Ogsils, konceptuālais modelis stipri reaģē
uz ģeoloģiskā griezuma neviendabību, iespējams atainojot dabiski maz ticamas pazemes ūdeņu plūsmas līnijas.…
