Kādā saulainā, siltā rudens dienā, tēvoča kucītei Džeinai, piedzima vairāki kucēni. Vienu no tiem nosauca par Lācīti. Mazais Lācītis bija ļoti jautrs un spēlējās ar mantiņām kā mazs bērns. Pa Lācīša saimnieku kļuva tēvocis Alfrēds. Viņam mazais sunīts ļoti patika. Caurām dienām Lācītis spēlējās un draiskojās. Mazajam Lācēnam patika tēvoča ciemiņi, jo tie nekad neaizmirsa gardu kumosiņu. Lielos draugos Lāčuks bija ar (draugiem) bērniem, ar tiem tas varēja nepārtraukti spēlēties.…
