Īsas ziņas par autoru, viņa filosofisko uzskatu pamatnostādnes.
Džordžs Bērklijs (1685-1753) ir viens no ievērojamākajiem angļu buržuāzijas pasaules uzskata veidotājiem 18.gadsimta pirmajā pusē.
Džordža Bērklija jaunība pagāja Īrijā tieši tajā laikā , kad to bija ieņēmuši angļu iekarotāji. Bērklijs bija no turīgas ģimenes un tādējādi viņam nedraudēja bada nāve kā daudziem citiem īriem šajā laikā. Sākotnēji viņš Dublinas Trīsvienību koledžā studēja teoloģiju un daudz laika atvēlēja latīņu, sengrieķu, senebreju un franču valodas, matemātikas pamatīgai apgūšanai. Viņa mācību plānos ietilpa arī plaši loģikas un filosofijas kursi.
1704. gadā Bērklijs ieguva mākslu bakalaura grādu. Līdz ar to augstākā izglītība bija iegūta, taču filosofs turpināja darboties šajā koledžā, gan pasniedzot dažādus priekšmetus gan arī paplašinot savas zināšanas. 1707. gadā viņš koledžā ieguva mākslas mestara grādu.
Trīsvienības koledžas rektors Pīters Brauns nopietni nodarbojās ar filosofiju, bija Džona loka piekritējs un sarakstīja vairākas grāmatas par izziņas jautājumiem. Brauns neatzina sava audzēkņa Bērklija viedokli filosofijā un kritizēja to no tradicionālās Loka mācības pozīcijām. Bērklijs anonīmi izdeva dažādas publikācijas “ Aritmētika” un “Dažādi raksti par matemātiku”, kas rādfa ka autors bija labi apguvis tolaiku matemātikas sasniegumus. 1706. gadā viņš kopā ar dažiem citiem koledžas studentiem izveidoja pulciņu, kurā apsprieda dažādus zinātnes jautājumus. Domātāja piezīmju klades, kas kaut kādā ziņā ir arī viņa teorētiskās attīstības dienasgrāmatas no 1707.-1708. gadam, dod iespēju secināt, ka viņš tad interesējās par filosofijas, it īpaši izziņas teorijas jautājumiem un to risināšanu dažādos filosofijas vēstures posmos.…
