-
ĢIS un pilsētu komunikācijas
Research Papers7 Computers, Consumer Electronics, Geography, Communications, Transport
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas | 4 |
| 1.1. | ĢIS cilvēka dzīvē | 5 |
| 1.2. | ĢIS priekšrocības | 6 |
| 2. | Pilsētu komunikācijas | 7 |
| 3. | ĢIS loma komunikāciju jomā | 8 |
| 4. | ĢIS komunikāciju dienestos | 9 |
| 5. | ĢIS un inženierkomunikāciju precizitātes problēmas | 11 |
| Secinājumi | 13 | |
| Literatūras saraksts | 14 |
SECINĀJUMI
Rezumējot visu iepriekš rakstīto, gribas teikt, ka ĢIS ir nākotne pilsētu komunikāciju pārvaldē. Agri vai vēlu attiecīgo resursu vadības sapratīs, kādas iespējas un priekšrocības ir modernizētām datu bāzēm un kartogrāfiskajam materiālam. Arhīvi ir fiziski novecojuši – tie ir jādigitizē, lai tajos esošos materiālus varētu saglabāt un arī lietot izmantojot mazākus laika un darbaspēka resursus. Līdz ar ĢIS ieviešanu, uzņēmumā ceļas darba efektivitāte, rezultātu precizitāte un sistēmas uzturēšanas izmaksas neliek celt maksu par pakalpojumiem. Ar datiem būs vieglāk darboties un patīkamāk operēt. Tāpēc uzņēmumiem ir būtiski ieviest ĢIS pēc iespējas ātrāk. Katrā ziņā gribas teikt, ka, dzīvojot moderno tehnoloģiju laikmetā, arī pilsētu komunikāciju jomā ir nepieciešams pilnveidoties un izmantot datoru radītās iespējas.
ĢIS tāpat kā Rīga nekad nebūs pabeigta tāpēc, ka datus visu laiku aktualizē. Resursu taupīšanai, lai visi nedarītu vienu un to pašu darbu, svarīgi būtu izveidot vienotu sistēmu ar “Latvenergo”, “‘Latvijas gāzi” un “Rīgas siltumu”. Galvaspilsētas vadība patlaban šajā virzienā darbojas.
…
ĢIS ir relatīvi jauna zinātne, kas radusies 1959. gadā, kad tika izstrādāta pirmā datorprogramma, kas nodrošināja datora izmantošanu kartogrāfijas vajadzībām [MIMO (map in-map out)]. Cauri gadu desmitiem tā ir attīstījusies, lai mūsdienās piedāvātu lieliskas iespējas ģeogrāfisko datu apstrādei, vizualizēšanai un jebkādu datu piesaistei kartogrāfiskajam materiālam. Par pilsētu komunikācijām runājot, ir pienācis laiks tās iesaistīt mūsdienu informācijas laikmetā – arhīvu materiāli ir jādigitizē un jāapstrādā, tā, lai komunikāciju pārvalde un uzraudzība kļūtu vieglāka, būtu ērtāks monitorings un vieglāka to pārvalde. Īsāk sakot, komunikāciju sistēmas ir jāoptimizē.
