Anša ceļš pasaulē ir vieglāks, nekā tas ceļš, pa kuru gāja viņa dvēsele. Straujās pārmaiņas – no sapņaina puiša zemnieku ciemā viņš ātri vien kļuva par studentu, dzīve kļuva pavisam citādāka – tajā parādījās daudz kā jauna. Emocijas kļuva arvien vairāk, jo jaunajā dzīvē bija arī iespēja "zvejot pērles", kas, reizēm pat šķita, sāpināja viņa sirdi vairāk nekā iepriecināja. Ansis savā dvēselē bija ļoti trausls, kas traucēja iet to veiksmīgo taciņu, ko viņam bija ieminuši Tālheims un vēl citi draugi – ikkatra jaunieša sapni studēt, kļūt par izsmalcinātu pilsētnieku. Radošas sirdis diemžēl sabrūk ātri.…
