Jēdziens „humānisms” ir pasaules skatījums, kas veidojās ap 15. gadsimtu Eiropā, padarot cilvēku par lielāko vērtību, par pasaules centru, līdz ar to, visu pasauli uzlūkojot ne vairs no „Dieva redzespunkta”, bet gan no paša cilvēka puses. Pretstatā viduslaikiem, Renesanses laikā, kad darbojās humānisti, cilvēki sāka priecāties par savu dzīvi, jo viduslaikos viss cilvēka mūžs tika uztverts kā nolemtība nebeidzamai grēkošanai un visa sabiedrība bija it kā pagrimuma pilna. …
