Secinājumi
Sv.Akvīnas Toma atziņas guvušas paliekošu vietu Rietumu kultūrā, vairākos gadījumos iezīmējot tikai tai raksturīgus vaibstus. Savā pasaules uzskata reformatora darbībā Akvīnas Toms vēršas pret viduslaiku cilvēkam raksturīgo esamības sašķeltības apziņu, kura sakņojas agrīnajai kristietībai raksturīgajā pasaules redzējumā, pasaules un gara duālismā, un sv. Augustīna mācībā. Par savu uzdevumu uzskata samierināt Aristoteļa un filozofiju ar kristietības pamatatziņām. Akvīnieša filozofijas centrālais jēdziens ir „Ens” – esošais, būtne. Ar to tiek apzīmēta jebkura esoša lieta vai parādība, vienalga, vai tas būtu loģisks jēdziens, Dievs vai cilvēks. Akvīnieša filozofijā Dieva radītā pasaule ir grandioza, hierarhiski sakārtota celtne, kurā savu vietu un pastāvēšanas nozīmīgumu gūst katra vissīkākā radība. Pēc filozofa domām, Kristus iemiesošanās cilvēka veidolā tuvina Dievu cilvēkam, apvieno garīgo ar ķermenisko. Dvēseles un ķermeņa savienojumā iezīmējas cilvēka individualitāte, kas būdama Dieva dāvana, ir neatkārtojama vērtība.
…
