Albērs Kamī bija franču rakstnieks un filozofs, viens no eksistenciālisma pamatlicējiem. A. Kamī dzimis 1913. gada 7. novembrī netālu no ostas pilsētas Annābas.
A. Kamī galvenie filozofijas uzskati saistās ar ateismu, absurdismu un eksistenciālismu. A. Kamī uzskatīja, ka vienīgais veids, kā cīnīties ar absurdu, ir atzīt tā pastāvēšanu. Noliedza iespēju uzlabot sabiedrību ar vardarbīgām metodēm, kā to darīja fašisti, nacisti un komunisti. Viņš uzskatīja, ka cilvēka dzīvei nav iepriekšnoteiktas jēgas, cilvēks pats piešķir savai dzīvei jēgu un sākotnēji cilvēks nekas nav, tikai dzīvojot cilvēks kļūst par tādu cilvēku, par kādu pats sevi veido.
A. Kamī savā darbā "Mīts par Sīzifu" runā par dzīvi, kas katram pašam ir jāizveido, par šķēršļiem un grūtībām, ar kurām nākas saskarties, bet tomēr ticību pāri visam un vēlmi nepadoties. Cilvēks pats veido savu dzīvi kādu to vēlas, veido savu nākotni un piešķir tai jēgu. Ne vienmēr dzīvē viss izdodas kā iecerēts. Ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem un grūtībām, kas jāpārvar. A. Kamī darbā "Mīts par Sīzifu" arī raksta: "...Nav saules bez ēnas. Tāpēc cilvēkam jāpazīst arī nakts".
