Tā domā organizācija (Conference Monkey Team, 2018), kura nodarbojas ar konferenču veidošanu. Līdzīgi kā ar mākslīgu literatūru – dažreiz lasītājam gribas apspriest sižetu vai svarīgus notikumus ar grāmatas autoru, bet ne vienmēr tāda iespēja ir. Zinātniskajā konferencē notiek darbu prezentācijas, diskusijas un apspriešanas ar citiem cilvēkiem, tāpēc tik un tā ir iespējams uzzināt kaut ko par savu vismīļāko akadēmiķi vai jau sen interesējošo pētniecisko darbu. Neviens nevar zināt, varbūt neliela saruna var ne tikai iedvesmot tuvākajiem panākumiem, bet arī atvērt jauno ceļu uz nākotni!
Secinot, darba autore gribētu pateikt, ka dažādu cilvēku viedokļi un idejas tikai apstiprināja domu par to, ka izglītotie akadēmiķi un studenti, kuri atrodas zinātniskajā konferencē, pozitīvi ietekmē citus dalībniekus, rosinot tos attīstīties un sākt domāt ārpus kastes. Zinātniskās konferences vispārībā veido labvēlīgu vidi izglītības procesam, tāpēc darba autore uzskata, ka tas ir nestandarts un vajadzīgs mācīšanas formāts, kurš ir noderīgs gan studentiem, gan pedagogiem.
…
