Priekšstati par cilvēku un viņa dzīves ceļu ašramas Senajā Indijā

Secinājumi
1. Senajā Indijā cilvēka garīgās dzīves pilnveidei un uzturēšanai bija liela nozīme. Par to liecina cilvēka dzīves iedalīšana četros garīgos posmos, kuros pakāpeniski cilvēks gatavojās atteikties no materiālās pasaules, lielāku uzmanību veltot garīgai pašpilnveidei – noslēdzošajā posmā (sanjāsa) pilnībā atslēdzoties no sabiedrības.
2. Hinduisma reliģiski filozofiskie sacerējumi mēģina rast atbildes un skaidrot dzīves uzdevumus un noslēpumus. Viens no mērķiem ir palīdzēt atrast savu ātmanu un savienoties ar pasaules Brāhmanu.
3. Būtiska nozīme seniendiešu priekšstatos par cilvēka dzīves cēlu ir karmai, no kuras atkarīgs, par ko dvēsele nākamajā dzīvē piedzims. Dvēsele, izdzīvojot savas neskaitāmās dzīves, var ceļot no pašas hierarhijas apakšas.
4. Meditācijai un jogai bija liela nozīme garīgā pašpilnveidē. Tikai šādā veidā varēja pilnībā atslēgties no pasaules, sasniedzot augstāku līmeni – askēzi, mūžīgo mieru un harmoniju.
5. Senajā Indijā biga stingri noteikti dzīves sociālie pamati – cilvēka pienākumi no dzimšanas līdz nāvei un dažādi rituāli, kā arī svarīga garīgās dzīves pilnveidošana un tās kopšana.

…