,,Kenterberijas stāsti” ir visas Čosera literārās darbības rezumējums; viņš te parādās kā nobriedis mākslinieks, smalks un dziļš reālās dzīves vērotājs. Viņa agrāk ļoti iemīļotās vīziju un sapņu formas vietā stājusies īstenības atveidošana, alegorisma vietā - patiess un sulīgs sadzīves ainu apraksts. Pirmo reizi Čosers mums liek nostāties uz Anglijas zemes, izjust tās pavasarīgo ainavu, tās dzīvos cilvēkus; mēs viņus it kā redzam savām acīm un smejamies par viņu, strīdiem, par viņu jautrajiem un parupjajiem jokiem.
Literārā darba kompozīcija ir gredzena veida. Tas nozīmē, ka daiļdarbu ievada kādas situācijas apraksts vai stāsts, kas dod visam darbam ievirzi vai arī fonu, dažkārt saista atsevišķas tā daļas un pats gūst izvērsumu visa daiļdarba beigās. „Prologa autors iepazīstas ar visiem 30 svētceļniekiem, asprātīgi un īsi portretēdams katru, arī sevi pašu. Ar to ari beidzas autora tiešais vērojums – vēlāk viņš ļauj runāt un sevi raksturot pašiem tēliem.”
