Manuprāt, J.A.Studenta galvenā doma ir ideālisms un indvidualitāte - „Audzināšana un mācīšana tikai tad iegūst nozīmi un jēgu, ja ar to cilvēks izcīna neatkarību no apstākļu važām, tādējādi pats kļūdams par savas dzīves cēlāju un kungu savam liktenim”, kā arī, ka socioloģijai ir liela nozīme pedagoģijā, ar ko līdzīgās domās ir K.Obšteins – „Jaunajai skolai bērni jāaudzina, attīstot viņu indviduālās īpašības un gara bagātības, kas padarīs bagātāku un daudzpusīgāku arī sabiedrību. Tātad jaunajai pedagoģijai jābūt reizē personību audzinātājai un sabiedrības attīstītājai un pārveidotājai.”, kur parādās arī indviduālisms.
Noteikti iesaku katram izlasīt kādu daļu no J.A.Studenta grāmatas „Vispārīgā paidagõģija”, tā sniedz iedvesmu, dažādas atklāsmes katram indviduāli, liek pārdomāt savu interešu loku un to paplašināt un raudzīties uz lietām ar plašāku redzesloku. Tā rosina padziļināti mācīties, pētīt un salīdzināt. Izlasot, es sapratu ko daru nepareizi un kā rīkoties turpmāk, kam vairāk pievērst uzmanību, skatīties ikdienā ar citādākām domām. Šī grāmata viennozīmīgi man ir pamats manam turpmākajam darbam kā pedagogam un noteikti būs pamats savu bērnu audzināšanai, kas liek prātā atzīmēt, ka tad man veidosies ģimene, šo grāmatu noteikti pārlasīšu un domāju, ka tad man atkal radīsies jaunas atklāsmes un iedvesma.
…
