Šajā Ilonas Leimanes romānā „Vilkaču mantiniece” , manuprāt, ir divas galvenās tēmas uz kurām balstās romāna būtība: naids divu ģimeņu starpā un mīlestība šo ģimeņu atvašu starpā. Ir arī vairākas citas tēmas, kas paspilgtina šis, bet tās nav tik nozīmīgas, jo romāns balstās tieši uz šīm divām. Romānā mīlestība ņem virsroku par dzimtas naidu, kuru radījusi māņticība, greizsirdība un senču tradīcijas. Šāda literārā darba forma un tēmas jau ir redzama no antīkās literatūras laikiem. Kā piemēru var minēt V. Šekspīra „Romeo un Džuljetu”. Romānā naids nav nepārvarams, to pārvar mīlestība un nelaime, kura kliedēja naidu starp Dievlodziņiem un Vilkačiem.…
