-
Auseklis - dzejnieks un pedagogs
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Kas ir Auseklis? | 4 | |
| Auseklis, kā pedagogs | 4 | |
| Auseklis kā dzejnieks | 5 | |
| Ausekļa dzīves noriets | 5 | |
| Nobeigums | 6 | |
| Tēzes | 7 | |
| Izmantotā literatūra | 8 |
Ausekļa dzejoļi satur asas satīras par bizmaņiem (vācu muižniekiem) un mācītājiem, kas viņam sagādāja dumpīga dzejnieka slavu, izraisīja nesaprašanos ar vietējiem mācītājiem. Auseklis plaši izmanto folkloras motīvus, dzeja ir tēlaina, spilgta, emocionāla. Satīristiskā dzeja izsmej tumsonību, pārvācošanos, gara trulumu, apkaro muižniecību.
Ausekļa pirmā publikācija – „Kuplejas no bizmaņiem” iznāk laikrakstā „Baltijas Vēstnesis” 1872. gadā. Ar šo darbu viņš saceļ ažiotāžu vācu muižnieku un mācītāju vidū. Visnozīmīgākais ir Ausekļa devums dzejā, kā tautiskās atmodas ideju paudējs. Zenta Mauriņa par Ausekli ir teikusi: „Viņa dzejā runā jauna tauta, kas sevī jūt neizsīkstošus spēkus, ko vēl šaubu rūsa nav skārusi un lielas vilšanās nav nogurdinājušas, tauta, kas grib sev radīt spožu nākotni.” 1873. gadā viņš izdeva pirmo krājumu, kas saucās vienkārši – Dzejas. 1873.gadā arī Auseklis uzrakstīja slaveno Gaismas pili, kurai 1899. gadā J.Vītols sacerēja mūziku.…
Auseklis kā pedagogs Savu kursa biedru vidū viņš izcēlās ar lielām alkām pēc zināšanām un brīvdomīgiem uzskatiem. Seminārā Krogzemis bija noslēgts, vienmēr kaut ko lasošs. Izlasītais un iepazītais vēl vairāk nostiprināja viņa progresīvo pasaules uzskatu. Pēc labas pedagoģiskās izglītības iegūšanas, pilns visstraujāko cerību, Krogzemis uzsāka darba gaitas, strādājot dažādās skolās un modinot savu tautu. 1871. gadā sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā, pēc tam ieguvis darbu Lielvārdē, kur iesaistījies sabiedriskajā dzīvē — organizējis teātra izrādes, piedalījies 1. vispārējos dziesmu svētkos. Dedzīgās sabiedriskās darbības un dumpīgās dzejas dēļ atkal radušies konflikti ar vietējo mācītāju. Mēģinājis iegūt darbu Vecpiebalgā, kur darbojās aizrautīgais nacionālās atmodas darbinieks Kronvaldu Atis, bet tas nav izdevies. Mēģinājis saistīties ar R. Tomsona fabrikas skolu Rīgā.1874. gadā Latvijā vairs darbu atrast nevarēdams, devies uz Pēterburgu. Arī mainījis darba vietas, taču literārā darbība nav pārtrūkusi. Nozīmīga bijusi iepazīšanās ar komponistu un dzejnieku Baumaņu Kārli. Auseklis darbojies satīriskajā žurnālā „Dunduri”. Viņš vērsās pret pārvācošanas politiku skolās un aicināja Latvijas skolās mācīt latviešu valodu.
