-
Ģimene un sabiedrība
Šis darbs liecina, kādas būtiskas pārmaiņas Latvijā ir notikušas pēc 2.Pasaules kara vairākos virzienos, tostarp, saistībā ar ģimenes veidošanos, nodarbošanos, iztikas pelnīšanu, sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā, kā arī ar bērnu audzināšanu. Daudz kas līdz mūsdienām ir mainījies un nav vairs kā senāk. Tomēr ir arī lietas, kuras es nejūtu, ka būtu īpaši mainījušās, kā piem. skolas uzdevums no skolēna radīt ‘’ķermenis kā robots’’ sugu. Svarīgi, lai skolā nepastāvētu ierūsējušas pedegoģijas metodes un tādi drastiski mācīšanas veidi, kuri var iebiedēt skolēnu, kā rezultātā pati mācīšanās var kļūt par biedu.Vai mūsdienās skolu sistēmā skolotāji neuzspiež savu viedokli skolēniem, lai veidotu no mums ‘’ķermenis kā robots’’ sugu, vai arī tomēr klasēs tiek veicināta gan radošā, gan fiziskā attīstība? …
Šīs pārmaiņas ietekmēja arī cilvēku savstarpējās attiecības ģimenē. Kā norāda Vineta Sprugaine, sievietei Padomju Savienībā tika piešķirta noteikta loma, precīzāk, sieviete bija strādniece, sabiedriskā aktīviste un māte. Pēdējai funkcijai bija īpaša nozīme dēļ lielajiem cilvēku zaudējumiem dažu iepriekšējo gadu laikā. ’’Sievietēm tika piedāvātas sociālas garantijas apmaiņā pret viņu kā īpašas sabiedrības daļas funkcionēšanas gan ražošanā, gan reproduktīvajā frontē.Iepriekšminētajā kontekstā sociālā aizsardzība atklājas nevis kā valsts rūpes par indivīdu, bet gan kā savdabīga mobilizācija specializētai, uz noteiktu dzimumu vērstai sabiedrības indoktrinācijai. Tās rezultātā auglīga vecuma sievietēm darbs un maternitāte publiskajā diskursā tika pozicionētas kā sabiedriski un valstiski pienākumi.’’
