Author:
Evaluation:
Published: 03.12.2015.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 1.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 2.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 3.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 4.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 5.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 6.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 7.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 8.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 9.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 10.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 11.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 12.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 13.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 14.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 15.
  • Research Papers 'Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā', 16.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Kopējās politikas Eiropā. Kopējā lauksaimniecības politika. Vispārīgs raksturojums    4
  Eiropas Komisijas ietekme    5
  Kopējās lauksaimniecības politikas raksturojošie elementi    6
  KLP ietekme valsts darbībā    7
  Reformas KLP ietvaros    8
  Latvijas lauksaimniecība Kopējās Lauksaimniecības politikas ietvaros    10
  Nobeigums    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

NOBEIGUMS
Kopējās lauksaimniecības politikas izveidi un darbību es vērtēju kā pozitīvu pavērsienu pretī Eiropas integrācijai, uzlabojos kā cilvēku dzīves apstākļus, tā arī pašu sadzīvi valsts un Eiropas mērogā. Mūsdienās KLP attīstību virza un nosaka tirgus pieprasījums. Tie vērībā tiek ņemtas patērētāju un nodokļu maksātāju interese, vienlaicīgi dodot lauksaimniekiem brīvību ražot tirgū pieprasītu preci. Nākotnes perspektīvā lielākā daļa atbalsta, ko lauksaimnieki saņems, tiks piešķirta neatkarīgi no tā, ko un cik viņi saražos, bet gan tie turpinās saņemt tiešos maksājumus, lai spētu veiksmīgi saglabāt stabilus ienākumus. Nosacījums gan ir šāds: lai saņemtu atbalstu, tas nebūs atkarīgs no lauksaimnieka saražotās produkcijas, bet gan tam nāksies ievērot vides ietekmes, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartus. Tiem, kas to nespēs, tiks samazināts tiešmaksājuma apjoms. Manā uztverē - ekselents risinājums, lai cilvēkus spētu nodrošināt ar viskvalitatīvāko preci, neliekot ciest ne dzīvniekiem, ne arī cilvēkiem (vides bojāšana tiks skarta daudz mazāk, tādējādi cilvēki no tā tikai iegūs).
Kopējā lauksaimniecības politika ir piedzīvojusi daudzas reformas. Un tās tikai tās kvalitāti ir uzlabojušas. Kopēja tirgus izveide ir radījusi nopietnu konkurētspējīgu draudu citām valstīm (piemēram, ASV), kas nozīmē, ka tas ir spēcīgs un ar savu kvalitāti spēj apgādāt daudzus miljardus iedzīvotājus.

Atlants