Jumta segums ir virsējais norobežojošais, ūdensnecaurlaidīgais jumta slānis. Tas sastāv no hidrizolējošās kārtas, ko veido no dažādiem jumta seguma materiāliem, un no pamatnes – parasti latojuma, dēlu klāja vai izlīdzinošas pamatnes. Lai novērstu jumta un citu ēku konstrukciju samitrināšanos, pie jumta seguma ierīkošanas jāķeras uzreiz pēc spāru uzstādīšanas. Vislabāk to darīt vasarā, kad iestājies sausais laiks.
Jumta seguma materiālu parasti izvēlas atkarībā no jumta slīpuma, paredzētās jumta seguma ilgmūžības, ierīkošanas un eksplikācijas izdevumiem un citiem faktoriem. Jāapsver katra materiāla pozitīvās un negatīvās īpašības un jāizvēlas konkrētiem apstākļiem visvairāk piemērotais, ņemot vērā ne tikai paša jumta seguma materiāla izmaksas ( praksē bieži tā notiek ), bet arī tā ilgmūžību, ekspluatācijas izdevumus un dekoratīvās īpašības.
Individuālajā būvniecībā padomju laikā jumta seguma ierīkošanai visbiežāk izmantoja viļņotās azbestcementa loksnes ( šīferi), bet saimniecības un pagaidu ēku jumtu iesegšanai – arī ruļmateriālus. Retāk lietoja māla kārniņus, lai gan ārzemēs tas bija viens no visizplatītākajiem jumta seguma materiāliem, cinkoto vai melno jumta skārdu un dažādus sintētiskos materiālus.…
