Kad bērns sāk iet bērnudārzā viņš jūtas viens, neaizsargāts un pārsteigts, tieši šajā situācijā audzinātājai ir jāpalīdz bērnam iejusties, būt pārliecinātam un drošam. Te parādās ļoti nozīmīga audzinātājas īpašība-vispusība. Es to izprotu, kā audzinātājas spēju iejusties jebkurā lomā-kā skolotājai, kā rotaļu biedrenei, kā uzticības personai, atkarīgi no situācijas un vajadzības. Profesionālam pirmsskolas skolotājam ir jāmāk ieturēt distance , kas vēsta: „Es esmu jūsu audzinātāja un Jums mani ir jāciena!” Šis vēstījums, protams, nav tik strikts kā pirmajā mirklī izklausās, tas drīzāk ir kā palīgs gan darbā, gan audzinātājas personīgajā dzīvē. Bērni ir kā sūklīši, kas uzsūc visu informāciju un turpmāk izmanto to savā – bērnu –dzīvē. Bērnu dzīvīte, protams, ir daudz citādāka, kā pieaugušo, vai skolēnu dzīve. Tieši šī iemesls dēļ bērniem ir svarīgs mācīšanās veids un mācīšanās vide. Kā zināms, bērni ar kustībām un tausti, tas ir sensoriski, uztver apkārtējo pasauli, iemācās daudz ātrāk un efektīvāk nekā verbāli. Tieši tāpēc bērniem ir vairāk jārosās, runājot un stāstos pasakas, neradot vizuālo pasauli, netiek sekmīgi veikta bērnu attīstība.Un šeit ir svarīgs aspekts- vide.…
Pirmsskolas izglītība, tā ir iespēja izglītoties, precīzāk mācību iestāde jeb bērnudārzs. Uzskatu, ka bērnudārzā dominē trīs nozīmīgas daļas-bērni, pedagogi un vecāki. Lai sekmīgi veicinātu bērnu fizioloģisko, garīgo attīstību un veiktu pirmskolas pamatuzdevumu (bērna sagatavošanu mācībām skolā), bērnudārzā jābūt profesionāliem pedagogiem, konkrētāk, audzinātājām. Kas ir profesionāls pedagogs, kādam viņām ir jābūt un kādām īpašībām jāpārvalda šajā personā?? Es uzskatu, ka galvenokārt audzinātājai ir jābūt visām cilvēciskajām, jaukajām īpašībām: līdzjūtīga, saprotoša, mīļa, smaidīga, atvērta, komunikabla, draudzīga, sirsnīga u. c. Profesionālam pirmsskolas skolotājām jāpārzina katra bērna individualitāte, lai sekmētu attiecības ar katru bērnu atsevišķi, tas bērnam liek justies droši un pārliecināti. Obligāti jāorientējas bērnu veselības stāvoklī(alerģijas, lēkmes), lai izvairītos no nepatīkamiem gadījumiem un bez grūtībām spētu izpildīt vienu no noteikumiem-bērnu drošību. Audzinātājs ir ne tikai perona, kas kontaktējas ar bērniem, bet arī ar vecākiem un saviem kolēģiem. Audzinātājas ir kā starp persona starp bērnu un vecākiem brīdi, kad bērns ir bērnudārzā. Kā arī labas attiecības ar kolēģiem sekmē audzinātājs darbu, ne tikai no psiholoģiskā viedokļa(katrā darba vietā ir nozīmīgas attiecības ar kolēģiem un darba vide, kas ietekmē darbinieka strādātgribu, strādāt prasmi), bet dod iespēju vērsties pie kolēģiem kādā grūtā brīdī pēc palīdzības, tas ir veids kā uzzināt jaunumus, kas palīdz darbā ar bērniem. Uzskatu, ka galvenais darbs skolotājā ir sajust iekšēju vēlmi pēc sava darba, jo mēs zinām, ka bērni ir mūsu nākotne, mūsu sēkliņas, kas ir jāizaudzē par skaistiem ziediem vai staltiem ozoliem.
