Visos laikmetos nauda spēcīgi ietekmējusi sabiedrību. Grūti dzīvot ir gan tiem, kuriem tās nav, gan tiem, kuriem naudas ir ļoti daudz. Romānā sastopami dažādi tēli ar atšķirīgu stāvokli sabiedrībā. Bagātie ir naudas vergi, tāpat arī dižciltīgie, kas nokļuvuši parādos. Tiem, kam nekas nepieder, nav ko zaudēt, bet arī viņu dzīve nav viegla. Naudai ir izšķirošais vārds, ar tās palīdzību „vienkāršāk” risināt svarīgus jautājumus, pieņemt lēmumus, nopirkt draugus, labvēļus vai mīļākās:
„Nauda, indētāja un postītāja, kļuva par visas sociālās veģetācijas trūdvielu, par nepieciešamo melnzemi lielajam darbam, veiksmei, kas tuvināja tautas un nodrošināja zemei mieru.”
Bet ir cilvēki, kas spēj pretoties tās varai. Tādas ir sievietes: firstiene d`Orvjedo un Karolinas kundze. Viņu nostāja saistīta ar rūgtu pieredzi, godīguma jūtām un sirdsapziņu, kura liek atteikties no noziedzīgā ceļā gūtās bagātības. Piemēram, firstiene tūlīt pat vēlas attiekties no mantojuma un izpirkt vīra grēkus, - „(..) viena vienīga kvēla vēlēšanās – ziedot sevi nabagiem, vārguļiem, novārtā atstātiem cietējiem, tiem, no kuriem, kā viņai likās, viņa tagadējiem miljoni bija sazagti (..)”.…
