Par šo tematu es izvēlējos rakstīt, jo par Laimu varēju atrast visvairāk informācijas. Laima latviešu mitoloģijā ir likteņa lēmēja, viens no centrālajiem tēliem latviešu mitoloģijā. Laima gādā par jaunavu, apveltīdama to ar skaistumu un gudrību, sargā tās godu. Kā svēto tiesību dievieti Laimu raksturo viņas likums, lēmums, vēlējums. Laimas epitets ir licējiņa, jo viņas gribas izteikums jau ir cilvēka liktenis. Par grūtu mūžu vainojama Laima viena pati. Paretam sastopamas divas Laimas, biežāk trīs. Iespējams, senlatviešiem bija priekšstats, ka katram cilvēkam ir sava Laima. Laima rūpējas par mājas labklājību. Īpašā pārziņā ir pirts un dziedniecība. Laima ir arī bāreņu aizstāve.
Dainās minēts, ka viņa tek basām kājām, vaļējiem matiem, ar zaļu bērzu vai liepu zaru slotiņu padusē. Svētkos tērpjas greznās drēbēs un zelta kurpēs, bet dažkārt parādās kā balta vai melna vista/zila vai melna čūska.…
