A. Gidens uzskata, ka masu mediji – avīzes, žurnāli, kino un televīzija – ir visbiežāk asociēti ar izklaidi, tādejādi kļūstot par izšķirošajiem cilvēka dzīvē. Avīzes kļuva par ikdienas avīzēm, pateicoties daudziem tūkstošiem lasītāju, sākot no deviņpadsmitā gadsimta. Vairāk nekā pusgadsimtu, pat ilgāk avīzes bija galvenā un ātrākā informācijas nodošana masu publikai, bet parādoties radio un televīzijai, tā tas vairs nebija. Kā masu avīzes, televīzija ir liels bizness mūsdienās. Televīzijas ietekme kā kultūras medijs netiek pareizi novērtēta. Televīzija nodrošina pieredzes rāmi, ar ko indivīdi modernajās sabiedrībās interpretē un organizē informāciju. Televīzija ir svarīga tāpat kā grāmatas, avīzes un žurnāli mūsdienu komunikācijas papildu formu paplašināšanai.
Ričardsons un L. Tempermans uzskata, ka vārdam „ masu” ir divas sociālas un politiskas nozīmes. No vienas puses tas ir asociēts ar konservatīvu reakciju industrializācijai un urbanizācijai. Tas nozīmē, ka cilvēki ir sociāli izrauti un izolēti, politiski nepastāvīgi un manipulēti. No otras puses tas ir asociēts ar radikālu reakciju modernizācijai. Tas nozīmē, ka tiek attiecināts pozitīvais veids, cilvēkiem kolektīvajam potenciālam ir jāinformē par sociālajām pārmaiņām un jāveido sabiedrība daudz egalitāra un demokrātiska. …
