Lāčplēsi pavisam maziņu “pie kādas lācenes pienīgām krūtīm” bija atradis senprūšu priesteris. Vaidelots zināja, ka mazais brīnumbērns pēc dievu lēmuma būs tautas varonis, kura vārdu dzirdot, latvju ļaundari bīsies uz mūžiem.
Gadiem skrienot, Lielvārdes kunigam solījumu pildot, mazais puisēns aizauga par staltu jaunekli, kuram tēvs par piemiņu pirmajam dāvāja Lāčplēša vārdu.
Pateicoties tēvam, Lāčplēsis izauga par gudru, apdomīgu, patriotisku un dievību cienošu puisi, kuram iemita desmit vīru spēks un izturība. Lāčplēsim jau bija savs mērķis, kuru sasniegt, un bagātīgs tēva sniegto pamācību un dzīves gudrību krājums.
Lāčplēsis vēlējās sastapt savu īsto mīlestību, iepazīt latviešu tautas vēsturi un apdzīvotās zemes, par kurām bija dzirdējis, tēva padomos un zinošajos stāstos klausoties. Vēlējās dzīvot šeit Baltavas jūras malas zemēs ar jumtu virs galvas, augstākos latvju tikumos mācītu otru pusīti un skaidri zināmu nākotni sev un tautai.…
