Jo vairāk cilvēks uzzina par apkārtējo pasauli, jo vairāk viņam ir iespēju viņam ir mainīt sabiedrībā pastāvošo kārtību. Šī zināšanu nepieciešamība veido 2 jautājumus: Kā mēs gūstam zināšanas? Un kā šīs zināšanas, ko iegūstam, mēs pielietojam?
Zināšanas var iegūt dažādos veidos. Cilvēki daudz uzzina no personīgās pieredzes, tomēr, kā zināms, katram pieredze ir citādāka. Tāpat var uzkrāt zināšanas vienkārši pētot pasaulē notiekošos procesus, tomēr nav pārliecinātības, ka viss nesistemātiski redzētais un novērotais dod kādu labumu attiecīgajā situācijā. Daļa cilvēku izzina lietas halucināciju veidā jeb ieklausoties savā „sirdsbalsī”. Šādi un līdzīgi izziņas paņēmieni tiek pielietoti bieži. Katra metode sniedz informāciju, tomēr neviena no tām nevar palīdzēt sasniegt pilnīgu izpratni. To spēj tikai zinātniska izpēte. Zinātniska izpēte palīdz apzināt realitāti. Zinātnisko izpēti var definēt kā metodi, kas pārbauda teoriju un hipotēzi, izmantojot noteiktu analīzi ar dotajiem datiem vai novērotajām parādībām stingri nosacītos apstākļos. …
