Evaluation:
Published: 29.10.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
  • Essays 'Līdzdalīgais novērojums kā antropoloģijas pamatmetode', 1.
  • Essays 'Līdzdalīgais novērojums kā antropoloģijas pamatmetode', 2.
  • Essays 'Līdzdalīgais novērojums kā antropoloģijas pamatmetode', 3.
  • Essays 'Līdzdalīgais novērojums kā antropoloģijas pamatmetode', 4.
  • Essays 'Līdzdalīgais novērojums kā antropoloģijas pamatmetode', 5.
  • Essays 'Līdzdalīgais novērojums kā antropoloģijas pamatmetode', 6.
  • Essays 'Līdzdalīgais novērojums kā antropoloģijas pamatmetode', 7.
  • Essays 'Līdzdalīgais novērojums kā antropoloģijas pamatmetode', 8.
  • Essays 'Līdzdalīgais novērojums kā antropoloģijas pamatmetode', 9.
Extract

Antropoloģija ir salīdzinoši jauna zinātne, kas faktiski radusies 20.gadsimtā. Līdz tam ieguldījumu antropoloģijā nesuši pārsvarā cilvēki, kas savas darbības kontekstā iepazina citas kultūras vai citu disciplīnu zinātnieki - šīs zinātnes rašanos ir sekmējušas tādas disciplīnas kā vēsturniecība, ģeogrāfija, pasaules apceļotāju piezīmes, filozofija un jurisprudence. Pirmie divi 20.gadsimta gadu desmiti tiek uzskatīti par periodu, kad pārliecinoši iezīmējās mūsdienu antropoloģijas disciplīnas aprises. Sākot ar Fransa Boasa un viņa laikabiedra Broņislava Maļinovska darbiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, sociālā antropoloģija tika nošķirta kā atsevišķa disciplīna no pārējām sociālajām zinātnēm un tika likti pamati antropoloģijas metodoloģijai – tā uzsvēra padziļinātu kontekstuālu izpēti un starpkultūru salīdzinājumu, kā arī piešķīra lielu nozīmi izpētes laukā gūtajai pieredzei ilglaicīgos padziļinātos pētījumos, ko nereti dēvēja par līdzdalīgo novērošanu. …

Author's comment
Atlants