Tradicionāli ētiku raksturo kā zinātni par morāli. Ētika veidojās un attīstījās kā filozofijas nozare.
Tās priekšmets ir morāle kopumā, speciāla, sistemātiska morāles izpēte. Faktiski tas nozīmē, ka tiek pētīts cilvēks un tā attiecību tikumiskais aspekts, morālo vērtību sistēma.
Ētika pēta morāli kopumā, tās specifiku, būtību, struktūru, izcelšanās un attīstības likumsakarības, īpatnības noteiktos vēsturiskos apstākļos, cenšas noteikt tās vietu un lomu sabiedrībā, teorētiski pamatot to vai citu morālo sistēmu.
Parasti tiek aplūkota morāles saistība ar kultūru, dabu, politiku, tiesībām, mākslu, reliģiju. Taču sevi pieteic arī tādas svarīgas nozares kā morāles socioloģija, morāles psiholoģija, semantika. Ētikas un tās priekšmeta – morāles saskarsme ar vairāku zinātņu nozarēm liek pārskatīt jautājumu par ētikas priekšmetu šādā aspektā :
Vai ētika ir tikai filozofijas nozare?…
