Latvijas žurnālistikas vēsture aizsākas ar laikrakstu „Rigische Novellen” 1680. gadā, kas tika izdots vācu valodā, ko savukārt noteica vēsturiskie apstākļi – vācu krustnešu iebrukums Latvijā 13.gs. un tā rezultātā Daugavas krastos nodibinātais koloniālais režīms.
Pozitīvs piemērs jāmin vācu apgaismotāja Garlība Merķeļa un G. Herdera ideju izplatīšanās Latvijā. Pateicoties augošajai latviešu zemnieku kustībai un sakarā ar dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē un Vidzemē no 1817. – 1819. gadam, kad vācu muižnieki bija spiesti uzsākt latviešu laikrakstu izdošanu. Stendera nopelni atzīmējami arī latviešu laicīgās literatūras sākuma gaitās Kurzemē, sarakstot gramatiku un vārdnīcu.
„Mājas Viesis” (1856 – 1910) un „Pēterburgas Avīzes” aizsāka latviešu nacionālās žurnālistikas sākumu un šie izdevumi cieši saistīti ar pirmo Latvijas nacionālās atmodas kustību.
Pirmais periodiskais izdevums ir žurnāls „Latviešu ārste”, kas iznāk dzimtiekārtas apstākļos un kurā nav feodālās audzināšanas tendences, taču projekts izrādījās neveiksmīgs žurnāla tematikas dēļ, kura tolaik nebija aktuāla.…
