Jau 19.gs. 80-tajos gados Džovannī Šiaparelli (Giovanni Schiaparelli) uzzīmēja skici parādot galvenās Merkura īpašības. Viņš uzskatīja, ka Merkurs pret Sauli vienmēr ir pagriezies ar vienu pusi, gluži kā Mēness pret Zemi. 1962.gadā, ar radiotelerkopu palīdzību tomēr noteica, ka Merkura tumšā puse ir pārāk silta, lai būtu šādi piesaistīta Saulei – tur būtu daudz aukstāks, ja šī puse būtu vienmēr pagriesta nost no Saules. 1965.gadā, Pettengills (Pettengill) un Daics (Dyce) noteica Merkura rotācijas periodu (ap savu asi) 59 ± 5 dienas balstoties uz radarnovērojumiem. Vēlāk – 1971.gadā Goldšteins (Goldstein) noprecizēja šo periodu uz 58.65 ± 0.25 dienas. Pēc tuvās novērošanas ar Mariner 10 kosmisko teleskopu, periodu noteica 58.646 ± 0.005 dienas.
…
