Pirmajā Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā, kas norisinājās 1929. gadā, Saullēkts ieguva trīs Oskarus (labākā aktrise Žanete Geinora, labākā filma – unikāls mākslas darbs, labākais operatora darbs), kā arī tika nominēta kategorijā „labākais mākslinieks” un tika plaši cildināta no kritiķu puses. Kā jau vācu ekspresionisma lielmeistaram, F. V. Mūrnavam bija nepieciešams radīt iespaidīgas dekorācijas (jo īpaši vērienīgajiem pilsētas skatiem) un noslīpēt katru skatu līdz izcilībai, kas bija iemesls filmas lielajam budžetam un padarīja to tik ievērojamu. Diemžēl izsmalcinātības un vizuālās ekstravagances dēļ filma tomēr nebaudīja pietiekami lielu skatītāju atsaucību, lai atpelnītu izdevumus, kas turpmāk ierobežoja F. V. Mūrnava finansiālo un māksliniecisko neatkarību.
Saullēkts ir mīlestību apliecinoša filma un, kā vēsta ievada titri: „This song of the Man and his Wife is of no place and every place; you might hear it anywhere, at any time.”
…
