Komunikācija- Informācijas, ideju, attieksmes vai emociju pārraidīšana no vienas personas vai grupas citai, galvenokārt ar simbolu palīdzību. (Teoderson 1969)
Komunikācijas veidi:
Intrapersonālā-komunikācija ar sevi;
Interpersonālā- komunikācija ar citiem;
Masu mediju- laikrakstu lasīšana, televīzijas skatīšanās;
Ekstrapersonālā- komunikācija ar balsi vadāmām ierīcēm.
Viņi nosaka trīs līmeņus problēmām, kuras rodas mācoties komunikācijas. Tās ir:
Līmenis A (tehniskas problēmas)- cik precīzi var tikt tulkoti komunikācijas simbolus;
Līmenis B (semantikas problēmas)- cik precīzi nosūtītie simboli pauž vēlamo nozīmi;
Līmenis C (efektivitātes problēmas)- cik efektīvi saņemtā informācija ietekmē saņēmēja rīcību.
Tie apgalvo, ka šie trīs līmeņi, kuri nav neapstrīdami, bet ir savstarpēji saistīti un ka to modelis strādā vienlīdz labi uz visiem trīs līmeņiem. Šo līmeņu būtība ir iemācīt kā uzlabot precizitāti un efektivitāti komunikācijas procesā.[1.,6.]
Galvenie komunikācijas komponenti:
avots- sūtītājs, kurš izsūta vēstījumu, var ietekmētā viedokli;
kanāls- paņēmiens kā vēstījums tiek nosūtīts; fiziskā nozīmē galvenie kanāli ir gaismas viļņi, skaņa, radio viļņi, telefona kabeļi, nervu sistēma u.tml.
saņēmējs- kuram vajadzētu saņemt vēstījumu.
Komunikācijas procesā ir arī traucējumi kā trokšņi- viss, kas pievienojas sūtāmajai ziņai līdz tā ir nonākusi līdz saņēmējam. …
