Termins “demogrāfija” radies no grieķu vārdiem dēmos (tauta) un graphõ (aprakstīšana; rakstīšana). Tātad demogrāfija ir zinātne par iedzīvotājiem.
Demogrāfija kā zinātnes nozare formējas jau vairāk nekā trīs gadsimtus, turklāt tās saturs un uzdevumi laika gaitā mainījušies.
Demogrāfijas problemātiskā centrālo vietu ieņem iedzīvotāju atražošanās (paaudžu nomaiņas) jautājumi. Ar iedzīvotāju atražošanos šaurākā nozīmē saprot iedzīvotāju dabiskās kustības (dzimstības, mirstības, laulību noslēgšanas un šķiršanās) procesus. Iedzīvotāju atražošanās praktiski nevar notikt bez iedzīvotāju kvalitatīvā sastāva pārmaiņām, tāpēc demogrāfijas svarīgs uzdevums ir pētīt iedzīvotāju struktūras atražošanās un sociālās mobilitātes jautājumus. Demogrāfijā izšķir vairāku veidu iedzīvotāju struktūras (dzimuma un vecuma, sociāli ekonomisko, ģimeņu, etnisko u.c).
Iedzīvotāju dabiskās kustības, migrācijas un sociālās mobilitātes procesi un parādības kopumā veido demogrāfiskos procesus un parādības, kas ir demogrāfijas zinātnes pētīšanas objekts. Iedzīvotāju visu triju veidu kustības (dabiskās, mehāniskās un sociālās) procesus dažkārt mēdz apzīmēt arī ar iedzīvotāju atražošanos jēdzienu, izprotot to plašākā nozīmē. Ņemot vērā šo traktējumu, demogrāfiju var skatīt kā zinātni par iedzīvotāju atražošanos.…
