Maks Vēbers (1864 – 1920) bija Vācijas akadēmiķis, liberālis, Vācijas liberālis – nacionālists, antisociālists (t.i., antimarksists), Prūšu rezerves oficieris. Autobiogrāfiskā pasāžā viņš rakstīja: ”Ikdienišķā augstprātīgās agresijas dresēšana universitātes studentu brālībā, kurā nemitīgi notika sadursmes, un būšana par (prūšu rezerves) oficieri neapšaubāmi mani ietekmēja.”
Intelektuāli viņš bija pret marksismu, tādēļ ar laiku par tradīciju kļuva nostādīt Marksu un Vēberu opozīcijā. Vācijā marksisms guva popularitāti sociāldemokrātu partijā (joprojām pastāvoša parādība, taču kopš 2.Pasaules kara vairs ne marksisti).
M.Vēbera darbi par birokrātiskām organizācijām lika pamatu pētījumiem par organizācijas struktūrām. Starp citu, ja parasti par birokrātiskām organizācijām uzskata nepamatoti lielas, ar lēnu lēmuma pieņemšanas spēju apveltītas un citām negatīvām īpašībām raksturojamas organizācijas, tad šajā gadījumā tas nozīmēja kaut ko citu – racionālas organizācijas izveidošanu. Tāpēc, lai izveidotu ar lielu efektivitātes potenciālu apveltītu organizāciju, Vēbera koncepcija pamatojās uz noteiktu principu un noteikumu kompleksu.
Derētu ievērot, ka Vēbers uzskata birokrātiju par vienu no svarīgākajām mūsdienu pasaules iezīmēm, kā arī uzskata, ka tā ir neizbēgama – pēc sociālistu revolūcijas birokrātija uzplauktu vēl vairāk.…
