Valodniecības eksāmena jautājumu atbildes

30.Raksturojiet apjomīgāko latviešu valodas vārdnīcu!
ME vienlaikus ir zinātniska valodas vārdnīca, kas apkopo un sistematizē vienas valodas elementus, vienlaikus - plašs kultūras iekšējo norišu komentārs, (ietverot bagātu leksikas materiālu no daiļliteratūras, folkloras, periodikas un latviešu izloksnēm), kas saglabā zudušo, atklāj esošo un ļauj ieraudzīt iespējas, kādas piedāvā valodiskais mantojums nākotnei.
1905. gadā aizsākas vārdnīcas kārtošanas darbs.Līdz 1911. gadam izveidota iecerētās vārdnīcas trešdaļa. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā K. Mīlenbahs domā, ka vārdnīcas sakārtošanai nepieciešams piecu sešu gadu darbs, taču viņš mirst 1916. gada martā, vārdnīcu nepabeidzis. Pēdējais šķirklis, kuru K. Mīlenbahs paguvis apstrādāt, ir vārdam "patumšs".
1921. gadā K. Mīlenbaha vākumu pārņem un turpina prof. Jānis Endzelīns, kurš noskaidroja arī daudzu vārdu etimoloģiju, kuru K. Mīlenbahs nebija devis. 1923. gadā iznāk pirmā burtnīca, uz kuras vāka rakstīts "K. Mǖlenbacha [sic!] Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J.Endzelīns". Iespiešana turpinās deviņus gadus, kopumā līdz 1932. gadam iznāk un Rīgā tiek izdotas 45 burtnīcas, kas veido apjomīgus četrus sējumus. Tās tapšanas gaitā vākumu papildina gan lasītāji, gan īpaši sagatavoti apvidvārdu vācēji. Kopā ar valodnieci Edīti Hauzenbergu-Šturmu Jānis Endzelīns sagatavo vārdnīcas turpinājumu. No 1934. līdz 1946. gadam iznāk divi vārdnīcas papildsējumi, kurus veido vārdnīcas papildinājumi un kļūdu labojumi.
Vārdnīca (ME+EH) ar tās sešiem sējumiem, ar 125 413 šķirkļiem, ar 5480 lappusēm, ieskaitot priekšvārdus, kļūdu labojumus, saīsinājumu sarakstus un gala vārdus, joprojām ir latviešu leksikogrāfijas virsotne. 2009. g. tā iekļauta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā kā viens no nozīmīgākajiem darbiem literatūrā un kalpo kā avots un pamats citām vārdnīcām — vispārējām un speciālām, akadēmiskām un neakadēmiskām.
Pēc apjoma tā pieder vidējām vārdnīcām. Vārdu kārtība vārdnīcā ir alfabētiskā secībā. Katram šķirkļa vārdam, kas ievietots vārdnīcā, sniegts nozīmes tulkojums vācu valodā (reizēm pat nozīmju skaits sniedzas padsmitos). No vārda nozīmju skaidrošanas paņēmieniem vislielākais akcents likts uz valodas ilustratīvajiem materiāliem: tautasdziesmu, pasaku, sakāmvārdu, senāko rakstu un literatūras piemēriem, kas ļauj ieraudzīt vārdus to kontekstā. Vārdnīcā saplūst gan latviešu tautasdziesmu leksika, gan leksika no E. Glika Bībeles tulkojuma, gan vēlākajiem rakstiem. Vārdu nozīmes kārtotas tā, lai pirmās būtu cilmes ziņā senākās. Vārdnīcā iekļauti izlokšņu vārdi, kas iegūti no iesūtītājiem vai pašiem autoriem apceļojot novadus. Ar saīsinājumiem norādīti izmantotie avoti, no kuriem ilustratīvie piemēri ņemti, šķirklī pievienotas arī novada norādes, kur šie vārdi lietoti sarunvalodā. Tikpat kā vārdnīcā netiek iekļauti ģermānismi un slāvismi vai sava laika jaunvārdi, kurus autori jutuši vēl nenostiprinātus valodā. J. Endzelīns vēlējās vārdnīcā iekļaut tikai īstu „latviešu mantu”, tāpēc K. Mīlenbaha manuskriptā veselām lappusēm ir svītroti svešvārdi.


…